Sarkanās un Baltās rozes karš (Война Алой и Белой розы, The War of Roses)

- bija dinastiskās cīņas par Anglijas troni XV gadsimta otrajā pusē. Kaujas un sadursmes notikušas starp divu karaliskā Plantagenetu nama zaru pārstāvjiem, turklāt tiesības uz troni pēc būtības abām partijām bijušas visai vienlīdzīgas. Lankasteru nama atbalstītājiem heraldiskā zīme saturēja sārto (sarkano) rozi, bet Jorkas - balto. Konfliktu saasināja Simtgadu kara sociālās un finansiālās sekas, turklāt vājā un psihiski nelīdzsvarotā Lankasteru karaļa Henrija VI valdīšana stiprināja Jorku partijas vēlmi karali gāzt. Kara pēdējā kaujā pie Bodsvortas Henrijs Tjudors, kura pretenzijas uz kroni bija visai apšaubāmas, uzveica Jorku pēdējo karali Ričardu III (kura mirstīgās atliekas tika atrastas tikai XXI gadsimta sākumā) un, apprecēdams Jorku nama princesi Elizabeti, samierināja karojošās puses. Šis laikmets ir iemūžināts vairākās Šekspīra lugās, vēsturiskajos romānos un pat dzejā. 2012.gada parādījies angļu mini-seriāls "Baltā karaliene", kurā tēlo virkne mūsdienu spožāko aktieru, sniedz pārliecinošu ieskatu spilgtajos konkurentu no abām karojošām partijām raksturos. Šinī filmā ir arī kāda noslēpumaini baisa epizode par diviem zēniem - prinčiem, kuri bez pēdām pazuduši Londonas Taeurā. Sižets, kas attēlots vairākās gleznās - un arī Šekspīra lugā. Starp citu, no šīs lugas nāk arī teiciens, ko bieži lieto: "pusvalsti atdotu par zirgu". Jāpiebilst, ka par spīti Rožu karam, tolaika Anglijā jau plauka zinātnes, abu partiju valdnieki dibināja augstskolu koledžas un atbalstīja arhitektūru. Vēlāk pirmais Tjudoru karalis Henrijs VII (slavenā sešu sievu vīra Henrija VIII tēvs) apvienoja savā ģerbonī abu rožu krāsas, radīdams Tjudoru rozi.
Sarkanās un Baltās rozes kara atskaņas visai īpatnējā veidā jūtamas Latvijas teātra mākslā. Gandrīz visi mūsu spožākie aktieri, sākot ar pašu režisoru un Dailes teātra dibinātāju Eduardu Smiļģi, tēlojuši pēdējā gāztā Jorkas karaļa (kuprainā ļaundara Ričarda III) lomu dažādos laikmetos un uz citām skatuvēm. Savukārt, 2014.gada beigās Teātra muzejā Rīgā atklāta Šekspīra laika teātrim veltītā ekspozīcija, kur Sarkanās un Baltās rozes kara sceniskie atribūti - tērpi, mūzikas instrumenti un pašas rozes - ieņem redzamu vietu.