ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Tiāra (тиара, tiara) no sengieķu (τιάρα)

- mūsdienās ar to izprot Romas pāvesta galvassegu, trīskāršo kroni; arī diadēmai līdzīga sieviešu galvasrotu. Tradicionāli vārds attiecināms uz valdnieka galvassegu, kurai ir cilindriska forma ar sašurinājumu augšdaļā, tā tiek veidota pārsvarā no bagātīgi dekorēta materiāla. Senākās tiāras izmantoja karaļi un valdnieki Mazāzijā un Divupē, turklāt Asīrijas vadoņi tiāru pat papildinājuši ar vēršu ragu pāri; tiem vajadzēja simbolizēt valdnieka autoritāti. Senās Irānas tiāru, savukārt, veidoja konisku, bez ragiem un spalvu rotājuma, toties bagātīgi dekorētu ar dārgakmeņiem. Savukārt, ir arī karaliskās tiāras. Tā, karalienei Elizabetei II pieder pat vesela tiāru kolekcija. Arī krievu kokošņiks, ja tas ir domāts valdošā nama dāmām un ir dārgakmeņu izrotāts, dažkārt tiek saukt par tiāru.
Mūsdienu Latvijā par tiāru sauc aksesuāru, ko sievietes var izmantot kopā ar "kokteiļkleitiņu" ballītē vai pat pie kāzu tērpa. Tādos gadījumos šo dekoratīvo vainadziņu kokošņika izskatā rotā ar spīguļiem vai pērlītēm.

1. attēlā - fragments no brāļu Van Eiku Ģentes altāra centrālās daļas- Svētais Pēteris tiārā, 1432.g., Ģente, Beļģija.

2. attēlā - nezināms seno budistu autors "Bodisatvas ar tiārām", VII-IX gadsimta sienas gleznojums Mugao alās, Ķīna.