ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Arhetips (архетип, archetype)

- neapzināta rīcības formula, kas tiek uzskatīta par nostabilizējušos paraugu; parasti asociējas ar tradīciju, kas, it kā būdama novecojusi, joprojām ir sastopama. Pie arhetipa uzvedības pieder vendeta- asinsatriebība, kas realizē principu "aci pret aci, zobu pret zobu". Ar šādu briesmīgu arhetipu vairākas Eiropas tautas nodzīvojušas līdz mūsdienām. Mūsdienu LU Klasiskās filoloģijas katedras pētniece Ilze Rūmniece uzskata Kainu un Ābelu par arhetipiem izsenis pastāvošajā brāļu konkurencē. Vēlāk šis arhetips kļuva par naidīgo brāļu pāru (tai skaitā likumīgā dēla un bastarda) tēmu pasaules vēsturē un mākslā, piemēram Šekspīra "Karalī Līrā" un "Hamletā".
Arī mūsdienu Latvijas psihologi apgalvo, ka vismaz sievietēm to būtības daļa tiek nodota kā bezapziņas mantojums no māmiņām un vecvecmāmiņām. Par vīriešu arhetipu runā retāk. Viens no šiem sieviešu arhetipiem it kā izkāpis no sengrieķu Eiripīda traģēdijas "Medeja", un tā ir Blaumaņa Raudupiete. Aplūkojot līdzības, abos gadījumos centrālais motīvs ir savu bērnu nogalināšana vai nepretošanās to nāvei un ar to saistītā sadursme starp mātes jūtām un sievišķo kaisli. Tomēr īstens latviešu tautas sievietes arhetips ir Kukažiņa, kura visiem saka mīļus vārdus un dod derīgus padomus.

1. attēlā - Vācija, XV gs. nezināma autora gleznojums "Kains un Ābels ar upuriem. Kains nogalina Ābelu", Britu Nacionālā bibliotēka.

2. attēlā - Līvija Rezevska "Kukažiņa", 1970.g., Kuldīgas tēlnieces Rezevskas skulptūru parks.