ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Simbols (символ, symbol) grieķu: symbolon (σύμβολον)

- tēls, kas izteic kādu ideju; zīmes paveids, ar kuru apzīmē lietu, ideju vai parādību; amata simbolu angliski sauc par insignia. Simbols var pieņemt dažādas formas - vārdus, burtus, ideju grafisko iemiesojumu. Simbola jēga kopš senās Grieķijas - apvienot nevis pretstatīt, simbolam jāizraisa asociācijas. Simboli valda pār mūsu dzīvi visdažādākās jomās, simboli transformētā veidā kļuvuši par alfabētu burtiem, matemātika un modernā dzīve nav iespējama bez simboliem. Arī ceļazīmes ir simboli. Mākslinieku daiļrade nav iespējama bez simboliem - tāpat kā valsts un valdnieka simboli. Piemēram, Valentīna dienas simbols ir sirds, kuru var izmantot visdažādākos veidos. Vairāku simbolu kopumu sauc par simboliku, kas parasti attiecināma uz valstīm vai valdniekiem.
Latvijas valsts simbolikā ietilpst valsts himna, sarkanbaltsarkans karogs un ģerbonis, bet tie ir jau jaunāko laiku simboli. Turpretī mūsu teritorijā saglabājušies arī daudz senāki simbolu paraugi. Tā kā Rīga ilgstoši atradās bīskapu pakļautībā, tās celtnēs ir saglabājušies vairāki bīskapu varas simboli - Sv. Pētera sakrustotās atslēgas ar krustu vidū, torņi, kas simbolizē Rīgas - cietokšņa lomu, lauvas - drosmes un varas simbols. Interese par simboliem atplauka gan jūgendstila celtnēs, gan vācbaltu muižniecībai piederīgo kapakmeņos. Arī mūsdienu dzīve bez simboliem nav iespējama, it īpaši ceļojumos, jo to simbolika ir starptautiska.

1. attēlā - pāvesta varas simboli (tiāra, sakrustotas atslēgas un Svētais Gars) uz strūklakas dekoratīvā postamenta Romā.

2. attēlā - zinību un mākslas simbols no piemiņas stēlas bijušajos Lielajos kapos Rīgā.