Gleznojums uz koka (живопись на дереве, wood painting)

- kā viena no senākajiem materiāliem, ko lietoja gleznošanai, kad gleznoja, izmantojot līmes krāsu un temperas tehnikas. Vissenākie gleznojumi uz koka dēļiem (Fajumas portreti) veidoti jau pirms gandrīz diviem gadu tūkstošiem, un tie nonākuši līdz mūsdienām pateicoties tam, ka koka dēlis kā mākslas darba pamatne tika ļoti labi sagatavots. Flandrijā apgleznošanai domāto koka dēļu izgatavošana pat bija valsts monopols. Dēlim vajadzēja būt ideāli izžāvētam un sagatavotam kā pamatnei. Flandrijas mākslinieki brāļi van Eiki, XV gadsimta sākumā vēl gleznodami uz koka pamatnes, jau sākuši kā pigmentu saistvielu izmantot eļļu. Tas deva iespēju krāsu klāt vairākos slāņos un panākt izsmalcinātus toņus, uzjaucot tos tieši uz paletes un virsū uzliekot ļoti plānu caurspīdīgas krāsas kārtu - lazējumu. Uz koka dēļiem gleznotas arī gandrīz visas Austrumu kristietības slavenās ikonas, tai skaitā Andreja Rubļova "Svētā Trīsvienība". Diemžēl PSRS laiko ļoti daudzas ikonas gājušas bojā, pārvērsdamās "melnajos dēļos".
Galerija Bastejs organizē izstādes "Gleznojums uz koka", ko parasti pieskaņo Ziemassvētkiem, pieaicinot gan virkni pazīstamo mākslinieku, starp kuriem ir gan Kaspars Zariņš, Ivars un Helēna Heinrihsoni, Laima Eglīte un virkne citu, tai skaitā gados jaunu mākslinieku. Organizētāji uzsver, ka koks kā pamatmateriāls lietots jau izsenis, būdams saistīts ar ikonu un viduslaiku glezniecības tradīciju, tādēļ šīs izstādes radot ilūziju par kaut ko senu un mistisku. Latviešu amatieru koka gleznojumi skatāmi Brīvdabas muzejā - kā vienkāršo koka virsmu izdaiļošanas elements.