Senāts (сенат, senate) latīņu: senex

- ļoti sena varas (pārvaldes) institūcija, nosaukums cēlies no latīņu vārda senex - sens. Senāts un senatori kļuva par Senās Romas galveno virzošo spēku, kas apstiprināja konsulus, lēma par kara uzsākšanu vai pārtraukšanu, pieņēma likumus vai atcēla tos. Senāta sēdes bija jānotur inaugurētās telpās. Senātu Senajā Romā atbalstīja optimātu partija - vergturu aristokrātijas grupējums. Vārdu senāts pārmantoja gandrīz divus gadu tūkstošus vēlāk XIX gadsimta Eiropas impērijas un ASV likumdevēji gadījumos, kad likumdšanas vara tika veidota no divām palātām, turklāt par senātu sauca augstāko palātu. Mūsdienu pasaulē šādi sauc gan vienu no ASV, gan Francijas, gan Krievijas palātām, bet to dalībnieki ir senatori. Patlaban senatoru loma ir ievērojami mazinājusies, pieaugot apakšnamu (kongresu) ietekmei. Arī Eiropas Savienības parlamentā ir Senāts.
Latvijā likumdošanas varu realizē tikai viena deputātu palāta - Saeima, bet toties senātus veido augstskolas, realizējot daļēji neatkarīgu politiku. Piemēram, LU senāts ir lēmējinstitūcija, kuru ievēlē uz trim gadiem Satversmes sapulce no LU personāla locekļiem, nodrošinot katras fakultātes pārstāvniecību, kā arī iekļaujot Studentu padomi. Augstskolu senāti ceļ mācību iestādes prestižu, regulējot gandrīz visas augstskolas darbības sfēras.