Sadzīves žanrs, žanra glezniecība (бытовой жанр, genre painting)

- ikdienas dzīves sižetu attēlojums, ainas. Sākotnēji uzskatīts par mākslas necienīgu, otršķirīgu. Īpaši izplatīts holandiešu, franču un flāmu glezniecībā. Tas atgādināja par sava laika tikumiem un ilgstoši tika uzskatīts par pilsoņu izklaidēšanai domāto, bez vēsturiskiem notikumiem, alegorijām u.c. Žanra glezniecību padarīja slavenu un citiem virzieniem līdzvērtīgu Pītera Breigeļa, Ž.B.S.Šardēna un it īpaši ģeniālā Vermeijera darbi, kad par šedevru personāžiem kļuva flāmu vai franču zemnieki, kalpones un citi darba rūķi. Attēlotā dzīve bieži vien idealizēta. Vēlāk gan radies novirziens ar uzdzīves slavināšanu. Krievu glezniecībā saistīts ar “peredvižņiku” virzienu.
Latviešu profesionālās glezniecības sākumā, nododoties savas zemnieku tautas reālās dzīves attēlojumam, sadzīves žanram pievēršas J. Rozentāls (“No baznīcas” vai “Pēc dievkalpojuma”). Arī savas darbības vēlākajā posmā Rozentāls atgriežas pie sadzīves žanra - darbs "Pikniks", kaut gan gleznošanas maniere te jau ir cita. Līdzīgu interesi par sadzīves žanru izrādījis Rozentāla kolēģis Ādams Alksnis, attēlodams lauku darbus, un arī Johans (Jānis) Valters, ko uzskata par sadzīves žanra pamatlicēju ("Peldētāji zēni", "Bārenīte", "Vakars").