ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Rozete (розетка, rosette) franču: rosette

- stilizēts puķes veidā, noapaļots dekoratīvs elements, ko sākuši izmantot skulptūras objektos kopš antīkās pasaules laikiem, sākotnēji bēru stēlu noformēšanā. Vēlāk to pārņēma romāņu mākslā un Renesansē, turklāt šis motīvs ir izplatīts arī Centrālās Āzijas un Indijas mākslā. Rozete cēlusies no dabiskā zieda, un formalizēts šīs puķes motīvs tiek veidots gan kokā, gan akmenī, gan metālā, proti, izmantojams dekoratīvā ornamenta veidošanai arhitektūrā un mēbelēs, kalumos, juvelieru izstrādājumos un lietišķajā mākslā. Rozetes izmanto arī mūzikas instrumentu noformējumā ap skaņas atveri ģitārās. Tā kā rozete būtībā cēlusies no savvaļas rozes zieda, tā ir rados ar Anglijas karaļnama simboliku - sārtām un baltām rozēm.
Rozete kā celtnes fasādes dekoratīvais elements Latvijā ir visai izplatīta - gan historicisma, eklektikas un Jūgenda celtnēs, gan dažu XX gadsimta piecdesmito gadu sākuma pieticīgajā dekorā (vairāku Rīgas skolu fasādēs). Iespējams, tādēļ, ka tajā tika veikli apvienots tautisks un izplatīts "četrlapja zieda aplī" motīvs, kas atkārtots lietišķās māklas izstrādājumos, tai skaitā adījumos, gobelēnos un keramikā.

1. attēlā - Francis Meijers "Ornamenti" no Ornamentu grāmatas, 1886.g., Leipciga.

2. attēlā - dažādas rozetes no Gustava Kluča latviešu ornamentu albuma.