ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Portiks (портик, portico)

- pārsegta telpa aiz kolonādes, parasti ēkas augšējā stāvā vai beletāžā; segts lievenis, kas veidoja ieeju namā vai templī. Portika tipu nosaka kolonnas, kas to balsta (piemēram, joniskais portiks). Portiku ideja radusies jau Antīkajā Grieķijā, un to klātbūtne ietekmējusi turpmāko Rietumu pasaules arhitektūru. Slaveno portiku paraugi ir gan Austrumu Portiks ASV Kapitolijā, gan Panteona portiks Romā, gan vesela virkne portiku - būtībā galeriju - Boloņā.Tās garākais portiks (gandrīz 3,5 km) savieno Sv.Lūkasa Madonnas svētnīcu ar pilsētas aizsargmūri. Laicīgajā arhitektūrā portiku uzskata par t.s. Paladiāņu arhitektūras stila pazīmi.
Latvijas teritorijā ēku portiki parādās reizē ar klasicisma stila muižnieku rezidencēm (piemēram, Mežotnes pili), bet Rīgā tās vērojamas gan Latvijas Nacionālās operas fasādē, gan virknē XIX gadsimta otrajā pusē historicisma stilā būvētajās ēkās.

1. attēlā - portiku daudzveidība Boloņā, XIII-XVIII gs.

2. attēlā - portiks ar kāpnēm mājas Valdemāra ielā 7 pagalmā, Rīga, celta 1875.g.