ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Pilons (пилон, pylon)

- šim terminam arhitektūrā ir vairāki skaidrojumi, no kuriem senākais apraksta torņveida celtni (parasti pāra), kura šķērsgriezumā atgādina nošķeltu piramīdu. Vecākie piloni Senajā Ēģiptē tika celti, iezīmējot sašaurināto ieeju templī jau vairāk nekā 2 gadu tūkstošus p.m.ē. Ar šo pašu vārdu apzīmēja arī nelielus, bet masīvus stabus, ar kuriem iezīmēja iebraukšanu pils vai muižas teritorijā, arī parkā vai botāniskajā dārzā. Šādi piloni kļuva visai izplatīti klasicisma arhitektūrā. Un, beidzot, mūsdienu celtniecībā par pilonu sauc dzelzbetona taisnstūra kolonnu (balstu) ar nedaudz izstieptu šķērsgiezumu. Piloni tāpat balsta nesošās troses mūsdienu piekaramajos tiltos, kā arī pazemas pārejās, piemēram, metropolitēnā.
Senākie piloni kā slaidi profilētie nesošie elementi (taisnstūra stabi), balsta smailloka arkas gotiskajā Rīgas Pētera baznīcā, piešķirot ēkai šķietamu gaisīgumu. Rīgas Vanšu tilts arī skaitās viena pilona slīpsaišu tilts ar vienā plaknē izvietotām vantīm, un turklāt tas savā kategorijā ir tilts ar garāko laidumu pasaulē. Savukārt, klasicisma (un arī baroka) arhitektūrai atbilstošie piloni, drīzāk pilonu saišķi, veido centrālo balstu rindu Rundāles pils galerijā.

1. attēlā - Pilonu pāris pie ieejas Izīdas templī Luksorā, XIII-XII gs.p.m.ē., Ēģipte.

2. attēlā - pilonu rinda pirmā stāva galerijā Rundāles pilī.