ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Pareizticīgo katedrāle (собор православный кафедральный, Orthodox Cathedral)

- pareizticībā katedrāles statūtu piešķir pilsētas vai klostera galvenajam templim, kā arī baznīcām, kurām ir īpaša loma galvaspilsētās (konkrēti Krievijas gadījumā - Maskavā un St.Pēterburgā). Pareizticībā - tāpat kā katoļticībā - katedrāles statūts baznīcai tiek piešķirts uz visiem laikiem. Ja valdošais arhierejs uzcels sev jaunu templi, arī tam tiks piešķirts katedrāles statūts. Katedrāle var pat pēc izmēriem īpaši neatšķirties no parastas draudzes baznīcas, bet tā ir paredzēta iespējamam dievkalpojumam, ko reizē veic vairāki mācītāji (galvenokārt, lielajos baznīcas svētkos).
Rīgas pareizticīgo Kristus Piedzimšanas katedrāle, celta XIX gadsimta 80.-jos gados arhitekta R. Pflūga uzraudzībā neobizantijas stilā, ar tās ārējo dekorēšanu nodarbojās meistara A. Folca darbnīca. Sienu iekšējo dekorēšanu un altāra gleznojumus veica vairāki ievērojami krievu mākslinieki. XX gadsimta 60.-tajos gados baznīcas vietā darbojās Planetārijs ar lektoriju un kafejnīcu “Dieva auss”, kur pulcējās toreizējā Rīgas bohēma. Tajā laika posmā katedrāles lomu bija uzņēmusies pareizticīgo klostera Svētas Trīsvienības katedrāle Kr.Barona ielā. Kopš 1991. gada, kad katedrāle tika atgriezta draudzei, notika tās interjera, zvanu un gleznojumu atjaunošana, kā arī fasādes notīrīšana un kupolu apzeltīšana.

1. attēlā - Sv. Ņevas Aleksandra katedrāle Helsinkos, 1819.-1825.g., arhitekts K.F.Breitkreics.

2. attēlā - Kristus Piedzimšanas katedrāle Brīvības bulvārī, Rīgā.