- XIX gadsimta eklektikas arhitektūras stils, kuram raksturīga romāņu arhitektūras elementu izmantošana ar biezām sienām, apaļām arkām un noslēgtām formām, kad nobeigtā celtne atgādina cietoksni. Neoromāņu stilu dažkārt sauc arī par Normāņu vai Lombardes stilu, jo sākotnēji Senās Romas celtnes savos nolūkos pārbūvējuši tieši normāņi un lombardieši. Latvijā neoromāņu stila celtņu paraugi ir Latvijas universitātes galvenā ēka Rīgā, arhitekts G. Hilbigs un Rucavas evaņģēliski luteriskā baznīca, arhitekts Šipillo. Arī ēka, ko būvēja K.J.Felsko gandrīz reizē ar Latvijas Universitāti un kas LU arī pieder, jāraksturo kā drūma un romāņu senās būves atgādinoša, turklāt tās ārējā apdarē izmantots pelēcīgs dolomīts.
1. attēlā - Noišvānšteinas pils Bavārijā, celta XIX gs. beigās neoromānikas stilā karalim Ludvigam II.
2. attēlā - māja Vecrīgā Vaļņu ielā 10, arhitekts K.J.Felsko, 1887.g (māja arī ir LU īpašums).