ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Mefistofelis (Мефистофель, Mephistopheles, Mephisto)

- ļaunais dēmons no senās vācu folkloras, arī slavenās Gēte traģēdijas “Fausts” galvenā varoņa kārdinātājs, ļauno un viltīgo spēku iemiesojums. Arī Klausa Manna tāda paša nosaukuma XX gadsimta romāns Mephisto, kura varonis, daudzsološs aktieris, krīt par upuri Hitlera varas kārdinājumam. Guno operas "Fausts" galvenais personāžs būtībā ir Mefistofelis. Mefistofeļa kuplejas par zeltu, kura dēļ cilvēki zaudē prātu Sātana ietekmē, dziedājuši vai visi slavenie basi. Ar Mefisofeļa tēlu ir saistīta virkne jēdzienu un mākslas pasaules parādību - gan vairākas filmas (Manna romāna ekranizējumi), gan televīzijas seriāli un datorspēles. Īpaši Mefistofeļa tēmu iecienījuši komponisti - ir gan Ferenca Lista "Mefistofeļa valši", gan 1868.gada Arigo Bolto opera "Mefistofelis", gan vairākas mūsdienu modernās grupas, kur Mefistofelis parādās gan grupu nosaukumā, gan kompozīcijās. Pastāv tradīcija attēlot Mefistifeli kā melnu pūdeli (kas var nemanot pielavīties), vai melnu runci. Īpašibas, kas saista māksliniekus - asprātība, uzdrīkstēšanās, drosme, neatkarīga domāšana un spēks, kā arī spēja izrauties no ikdienišķās un vienmuļās pakļaušanās likumiem.
2013. gadā Rīgā kino Splendid Palace notika Arigo Boito operas "Mefistofelis" tiešraide no San Francisko operas ASV. Vēlāk, 2015. gadā šīs pašas operas iestudējumā Bavārijas Valsts operā Margaritas lomā debitēja no Latvijas cēlusies un tagad jau pasaulslavenā kādreizējā mūsu operas soliste Kristīne Opolais. Savukārt, latviešu lasītājam tēls kļuva atpazīstams no Raiņa un Aspazijas 1898.gadā tulkotā Gētes "Fausta", bet tā mūsdienīgāks un latviskots pusnopietns tēls ir atspoguļots slavenākajā Marģera Zariņa romānā "Viltotais Fausts jeb pārlabota un papildināta pavārgrāmata". Šeit Mefistofeļa -kārdinātāja lomu uzņemas trūcīgais bohēmietis un mūziķis Kristofers Mārlovs.

1. attēlā - Ežēns Delakruā "Mefistofeļa lidojums virs Vitenbergas", XIX gs. sākums, litogrāfija.

2. attēlā - Georgs Fridrihs Kerstings "Fausts savā kabinetā", 1829.g.