ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Raganu prāvas (процессы ведьм, witchcraft trials, witch hunt)

- XVI-XVII gadsimtā Centrāleiropu, Ziemeļeiropu un Ziemeļamerikas koloniju sabiedrību pārņēmušais raganu un burvju vajāšanas un tiesāšanas vilnis, kas pieņēma masu psihozes raksturu. Apsūdzētos vainoja kaitējuma nodarīšanā ar maģijas palīdzību, turklāt atzīšanās tika panākta ar spīdzināšanu. Procesi tiek aplam piedēvēti “tumšajiem Viduslaikiem”. Vēlāk kāds no rakstniekiem laikabiedriem ar sašutumu rakstījis par šo tiesu upuriem, īpaši atzīmējot, ka to lielākā saļa bijuši kārtīgie draudžu locekļi, bet spīdzināšanas gaitā atzinušies visos grēkos un vēlāk sodīti - gan ar nāvi, gan ar ieslodzīšanu. Īpaši tautas atmiņā palikuši Salemas raganu procesi Masačusetā 1692.gadā, turklāt tur par raganām tika apsūdzētas pat mācītāja Semuela Perisa radinieces, jo tās pēkšņi apslimušas ar nezināmu kaiti un demonstratīvi aizspieda ausis, kad mācītājs par viņām lūdza Dievu. No turienes cēlušies arī mūsdienu seriāli par Ipsvičas raganām.
Pirmās raganu prāvas Latvijā notikušas XVI gadsimtā, bet īpaši izplatījušās XVII gadsimtā. Galvenie raganu vajāšanas ideoloģijas izplatītāji bija mācītāji Kurzemē un Vidzemē.

1. attēlā - T.H.Matesons "Salemas raganas pratināšana".

2. attēlā - nezināms autors "Mācītājs Samuels Periss", XVII gs. beigas.