ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Himna (гимн, hymn, national anthem)

- svinīga dziesma, kas pauž slavinājumu reliģijai, valstij, organizācijai, pasākumam vai kustībai. Dziedājums, ko uzskata par vienu no svarīgākajiem valstiskuma simboliem. Himna Eiropas literatūras vēsturē radusies jau antīkajā literatūrā, tai ir sena un neskaidra vēsture, kas rosina uz plašām analīzes un interpretācijas iespējām. Himna kaut kā neskaidri saistīta ar romiešu laulību aizbildni dievu Himeneju, it īpaši tādēļ, ka Senajā Romā laulības savienībai augstākajās aprindās bija nevis sakrāls, bet valstisks raksturs. Dzejā un mūzikā iecienīta atzinības forma - "Himna mīlestībai, drosmei, skaistumam u.c.".
Mūsdienu Latvijas himnu sarakstījis Baumaņu Kārlis, un tā kļuvusi par vienu no būtiskākajiem Pirmās Atmodas elementiem. Arī vēlāk, Latvijas valstiskumam atjaunojoties un vēl pirms tam, XX gadsimta 80.-to gadu beigās, pirmie kopīgie "Dievs, svētī Latviju" dziedājumi izraisīja patiesu saviļņojumu klātesošajos.

1. attēlā - Ružē de Lils pirmo reizi dzied Marseljēzu 1795.g.

2. attēlā - veltījums Dziesmu svētku 100 gadu jubilejai Kronvalda parkā ar Latvija himnas notīm un teksta pirmo pantu.