ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Orderis arhitektūrā (Архитектурный ордер, order (architectonic))

- arhitektonisko elementu kārtojums noteiktā mākslinieciskā sistēmā. Klasiskā veidā radies senajā Grieķijā. Ordera galvenās sastāvdaļas ir pamatne, kolonnas vai pilastri un antablements. Kolonna (vai kolonnu kārtojums) balsta antablementu, kas, savukārt, veidots no arhitrāva, frīzes un frontona. Jau kopš Renesanses mākslas teorētiķu pētījumiem pieņemts izdalīt piecus galvenos klasiskos orderus - dorisko, jonisko, Korintiešu, Toskāņu un kombinēto (kuru, pats par sevi saprotams, ir grūti raksturot viennozīmīgi).


2. attēlā - kombinētā ordera kolonnas Elizabetes ielas 33 nama fasādē, arhitekts M.Eizenšteins, 1901.g.