ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Līgo svētki (Ночь под Ивана Купала, Midsummer night)

- visiecienītākie latviešu svētki, kurus svin gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji neatkarīgi no viņu izcelšanās. Galvenais svētku elements – Jāņugunis, ko aizdedzina pirms saulrieta, un kam jādeg līdz rītausmai, līgošana ar Jāņu apdziedāšanu, vainagu pīšana no jāņuzālēm un ozollapām. Jaunieši iet pāros meklēt papardes ziedu, mīlējas, dejo un mazgā sejas rīta rasā, pārējie- dzied Ligo dziesmas, dzer alu, ēd jāņusieru un citādi līksmojas. Par vēl vienu Līgo svētku tradīciju vairākus gadu desmitus kļuvusi R.Blaumaņa saspēles lugas "Skroderdienas Silmačos" izrādīšana Latvijas Nacionālajā teātrī dažu nedēļu garumā, kā arī attiecīgās izstādes, kas veltītas šis lugas uzvedumiem.
Pēc neatkarības atgūšanas pakāpeniski arī Rīgas Dome kļuvusi par šo tautisko svētku visai veiksmīgu organizētāju, rēķinoties ar to, ka nebūt ne visiem Rīgas iedzīvotājiem ir radi laukos un svinēt īstus Jāņus. Līdz ar to, par spīti nelabvēļu komentāriem, no gada uz gadu pieaug to rīdzinieku skaits, kuri svin Jāņus galvaspilsētā. Turklāt notiek atbalstīto pasākumu virkne Jāņu ieskaņošanai Rīgas pakalnos, kultūras centros, Teātra muzejā.

1. attēlā - Silmaču māju dekorācija no Eduarda Smiļģa Teātra muzeja Rīgā.

2. attēlā - līgošana Dzegužkalnā 2014.g. Jāņu vakarā.