Altāris (алтарь, altar)

- kristīgajā Baznīcā upurēšanas simboliska vieta, kas parasti atrodas baznīcas austrumu daļā - apsīdā; iespējami arī varianti, kad altāris atrodas baznīcas vidū (ja tā ir pārbūvēta no mošejas). Pareizticīgajās un katoļu baznīcās altāris bieži atdalīts no pārējās daļas ar milzīgu altāra gleznojumu vai ikonu rindu, kuras veido sienu, ko dažreiz arī sauc par altāri vai retablu. Vieta, kur uzturas garīdznieks. Luterāņu baznīcās altāri, kas no draudzes nav atdalīts, parasti rotā altāra glezna vai altāra vitrāža.
Latvijā plaši pazīstama Kuldīgas svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskās baznīcas XIX gadsimta sākumā J. Špēra gleznotais “Kristus pie svētā vakarēdiena”, bet no pareizticīgo baznīcu altāriem – Kristus (pie) dzimšanas katedrāles altāris, ko gleznojis slavenais mākslinieks Vasņecovs. PSRS laikos, kad katedrālē atradās planetārijs, gleznojums bija apsegts un atjaunots tikai XX gadsimta beigās. Tāpat ļoti populārs ir greznās Skaistkalnes baznīcas (XVII gadsimta beigas) kokgriezuma altāris, kura augstums ir 12m.