ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Ķēžu bruņukrekls (сетчатая кольчуга, chain armour, chain mail)

- bruņukrekls, kas bija darināts no sīkiem dzelzs (tērauda) gredzeniem, kuru stiprināšanu un tērpa izmēru pielāgoja bruņinieka augumam. Agrākie šāda tipa atrastie kalēju meistardarbi tiek attiecināti uz ķeltiem (atrasti ķelšu virsaiša apbedījumā Rumānijā), bet pastāv versija, ka tas ir etrusku izgudrojums, kas attiecināms uz IV gs. p.m.ē. Bruņukreklu izplatība - no Eiropas līdz Ziemeļāfrikai un Vidējiem Austrumiem caur Centrālo Āziju un Tibetu līdz Korejai un Japānai, kur izmantoja kombinētos krūts aizsargus - bruņukreklu ar plākšņu daļām. Bruņukrekli - un it īpaši smalko gredzenu bruņuvestes - tiek izmantotas kā aizsarglīdzeklis pret saduršanu līdz pat mūsdienām. To loma ir apspēlēta vairākos romānos un filmās, kad gaidāmais upuris izglābjas pateicoties zem apģērba nemanāmajai bruņuvestei. Pat slaveno hobitu Frodo izglābj no bojāejas plānais bruņukrekls. Tāpat ķēžu bruņukreklus (no dažādien stipriem materiāliem) izmanto operatori, uzņemot filmas par plēsoņām, piemērām, haizivīm.
Latvijā darbojas nometnes “Senlatvieši”, kuru dalībnieki paši darina bruņukreklus, izmantojot 11.-13. gadsimta atradumu fragmentus; tie veidoti no griezumā apaļas stieples. Bet pašā pēdējā laikā, atsākoties restaurācijas darbiem Siguldas ordeņa pilī, radās iespēja aplūkot pēc seniem pierakstiem izveidoto gredzenu bruņukreklu - ar visu blīvo ķiveri un ādas vesti.

1. attēlā - Gredzenu bruņukrekls ar sasienamām plāksnēm vidū. Mogolu dinastija, XVI gs.

2. attēlā - Livonijas ordeņa bruņinieka gredzenu bruņukrekls ar ādas vesti, Siguldas pils muzejs.