Akvarelis (акварель, aquarelle)

- gleznošanas tehnika, izmantojot pārsvarā caurspīdīgas ūdenskrāsas, kad krāsu pigmentiem kā saistvielu izmanto līmi; arī pats mākslas darbs, kas izpildīts, izmantojot attiecīgo tehniku. Akvareļa tehnika, pateicoties augstai krāsas pigmenta dispersijas pakāpei, dod iespēju radīt viegluma, gaisīguma un smalko toņkārtu pārejas iespaidu. Akvareļglezniecībai raksturīga atsacīšanās no lineāra zīmējuma un skaidrajām līnijām. Tādējādi ar akvareļa palīdzību izdodas apvienot glezniecības un grafikas mākslinieciskās īpatnības. Akvarelis tiek uzskatīts par "izsmalcinātu gleznošanu", ne velti par tā dzimteni uzskata valstis, kur vārdam "smalkums ir īpaša nozīme" - Japānu un Ķīnu.
Latvijas tēlotajā mākslā iedibināts XIX gadsimta 2. pusē (A.Alksnis, J. Baumanis). Tā kā viņi kļuvuši par gleznotājiem Pēterburgas Mākslas akadēmijā, viņus spēcīgi ietekmēja XIX gadsimta krievu akvarelis, tai skaitā, Akadēmijas pasniedzējs Pētersi Čistjakovs ar tā smalko un caurspīdīgo gleznojumu. No XX gadsimta akvarelistu darbiem Latvijā īpaši oriģināli bija K.Fridrihsona (fantāzijas) un J. Brektes (Vecrīgas tēlojuma) akvareļi. Savdabīgs akvareļa meistars bija arī zemgalietis Eduards Jurķelis, kurš kļuva populārs ar savu sirsnīgo dabas tēla interpretāciju. Viņa akvareļiem raksturīgs dzidrums, viegls plūdums un savdabīga kompozīcija. Diemžēl mākslinieka darbu lielākā daļa gāja bojā II Pasaules kara laikā kaujās par Jelgavu. Pašu E. Jurķeli joprojām uzskata par vienu no nozīmīgākajiem latviešu akvarelistiem.