Cietoksnis (крепость, fortress, stronghold)

- plaša nocietināta vieta, parasti ar militāru nozīmi, kurā diezgan bieži ietilpa arī viduslaiku pilsēta. Dažreiz cietokšņus novietoja kalnu virsotnēs, tādējādi apgrūtinot ienaidnieka piekļuvi tiem. Tāpat no vēstures zināms, ka cietokšņus būvēja iekarotāji (romiešu cietokšņu virkne ap Adriana mūri Anglijā) nolūkā operatīvi atvairīt vietējo iedzīvotāju sacelšanās. Teoriju, kas nodarbojas ar cietokšņu uzbūves un aizstāvēšanas mākslu, sauc par fortifikāciju.
Viens no senākajiem cietokšņiem Latvijā atradies Daugavas grīvā (šodienas Vecāķos) jau XIII gadsimta sākumā, bet, mainoties Daugavas gultnei, zaudējis tagadējo nozīmi. Tagadējo Daugavgrīvas cietoksni, kura nocietinājumus var aplūkot Bolderājā, sāka būvēt zviedri 1608. gadā, bet pēc Ziemeļu kara tas nonācis Krievijas armijas rīcībā, un tās garnizons šeit palika līdz 1917.gadam, I Republikas laikā kalpodams par Latvijas armijas artilērijas pulka nometni. Cietoksnim kopš 1999.gada ir Valsts nozīmes pieminekļa statuss. Tomēr vislabāk ir saglabājies Daugavpils (Dinaburgas) cietoksnis, ko sāka celt vēl poļu laikos, bet pašreizējo izskatu cietoksnis ieguvis pēc 1812.gada kara ar Napoleonu, kļūdams par vienu no labākajiem Krievijas impērijas cietokšņiem.