ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Impresionisms (импрессионизм, impressionism)

- tēlotās mākslas (sākumā glezniecības stils), kad galvenā mākslinieka uzmanība tiek veltīta gaisa un gaismas videi. Stila nosaukums cēlies no Kloda Monē gleznas “Impresijas (iespaidi)”. Stils radies Francijā XIX gadsimta septiņdesmitajos gados un iezīmēja laikmetu, kad mākslinieki sāka aizvien vairāk pievērst uzmanību apgaismojuma un laika maiņas ietekmei uz attēlojamo objektu. Impresionisma manierē gleznotie portreti, it īpaši O.Renuāra darbi, izceļas ar vieglumu, maigām krāsām un autora simpātijām pret modeli.
No latviešu klasiķiem ievērojama impresionisma ietekme jūtama J.Rozentāla un it īpaši J.Valtera darbos (“Pīles”, “Jelgavas tirgus laukums”), kā arī vēlīnajos V.Purvīša darbos.'Savukārt literatūrā pie darbiem, kur jūtama impresionisma ietekme, pieskaita Jāņa Akurātera "Kalpa zēna vasaru" un dažus vēlinos Raiņa dzejoļu krājumus ("Sudrabota gaisma" un "Mēness meitiņa").

1. attēlā - Ogists Renuārs "Divas māsas, uz terases", 1881.g., Čikāgas Mākslas institūts.

2. attēlā - Janis Rozentāls "Pikniks", 1913.g.