ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Ilustrācija (иллюстрация, illustration)

- attēls, kas papildina vai paskaidro tekstu; uzskatāms, konkrēts piemērs. Ilustrācijas loma īpaši augsta to cilvēku uztverē, kas iegaumē informāciju (un arī to iegūst) nevis caur vārdu (dzirdi), bet caur tēlu (redzi). Līdz ar to īpaši iecienītas bērnu ilustrētās grāmatas, ceļveži, mākslas albūmi. Mākslinieku, kas darina kādam tekstam ilustrācijas, sauc par ilustratoru. Visai oriģināli ir gadījumi, kad rakstnieks pats ilustrē savus darbus. Mūsdienās arī populāra profesionālā datorprogramma Adobe Illustrator.
Ilustrētās grāmatas Latvijā sāka parādīties XVIII gadsimta beigās, bet ilustrētie teksti latviešu valodā - XIX gadsimta otrajā pusē un pārsvarā tie bija kalendāri. Ilustrāciju mākslas uzplaukums saistīts ar Pirmo Republiku. Viens no ievērojamākajiem grāmatu mākslas aizsācējiem bija gleznotājs J.R.Tilbergs, un tikpat veiksmīgi ar to nodarbojās gan grafiķis S.Vidbergs, gan rakstnieks J.Jaunsudrabiņš, lieliski ilustrējot paša sarakstīto "Balto grāmatu". XX gadsimta 30-tajos gados īpašu popularitāti kā bērnu grāmatu autors un ilustrators kļuva Alberts Kronenbergs. Vēlāk, PSRS laikos, Latvijas lasītāju vidū kļuva īpaši populāra grafiķe un bērnu bilžu grāmatu autore Margarita Stāraste (V.Purvīša skolniece), ar kuras varoni Zīļuku izaugušas vairākas Latvijas bērnu paaudzes.

1. attēlā - Džons Teniels "Baltais Trusis", ilustrācija grāmatai "Alise brīnumzemē", 1865.g.

2. attēlā - Alberts Kronenbergs ilustrācija grāmatai "Mazais ganiņš", 1931.g., LNMM kolekcija.