ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Guaša (гуашь, gouache, masking paint) franču: gouache

- gleznošanas krāsa, kuras pigmentu atšķaida ar ūdeni; ir blīvāka nekā akvarelis, jo tās pagatavošanai izmanto arī līmi. Tiek izmantota plakātos, papīra, kartona, audekla un zīda apgleznošanā. Krāsas necaurspīdīgas, ātri žūst, viegli jaucamas, labi klājas uz papīra. Sākotnēji ar šo terminu apzīmēja tehniku, ko izmantoja XVI gadsimta sākumā, pārklājot eļļas krāsas plāno gleznojuma kārtu ar temperu, lai piešķirtu darbam matējuma efektu. Gleznošanu ar guašu sākotnēji izmantoja kopš IX gadsimta persiešu miniatūrās, un Eiropā guaša sāka izplatīties XIV gadsimta. Savukārt, kopš XVIII gadsimta guašu sāka izmantot t.s. "jauktajās tehnikās", pievienojot ar to gleznotās smalkākās detaļas darbiem, kas veidoti kā pastelis.
Guašas krāsas savās kolāžās un fotomontāžās izmantojis viens no pasaulē visplašāk pazīstamajiem latviešu izcelsmes XX gadsimta konstruktīvisma māksliniekiem – Gustavs Klucis. Arī Niklavs Strunke, veidodams savu pasaku ilustrāciju sēriju, strādājis ar guašas krāsām, radot spilgtākus un noturīgākus toņus nekā akvareļos.

1. attēlā - Aleksandrs Marī Gilemens "Žēlsirdība", 1865.g., Valtera Mākslas muzejs, Baltimora, ASV.

2. attēlā - Niklāvs Strunke "Ilustrācija pasakai", XX gs. 20-to gadu beigas, LNMM kolekcija.