- kristietības rituāls, kad noteiktā laika periodā (40 dienas) ticīgie nelieto uzturā gaļu un/vai piena produktus, kā arī citādi gatavojas Lieldienām. Visgarākais no gavēņiem. Simboliski to uzskata par dvēseles un miesas attīrīšanu, saistot ar 40 dienām, ko Pestītājs pavadījis tuksnesī lūgšanās pirms došanās un Jeruzalēmi. Gavēnis sākas ar Pelnu dienu jeb precīzāk ar Pelnu trešdienu. Nosaukums latviski izteiksmīgi liecina par senām saiknēm ar slāvu valodām, jo krieviski gavēšanai seko “разговление”, proti, atļauja lietot uzturā govs gaļu. Senslāvu valodā tā šo mājlopu arī sauca, “govjado”. No latviešu ticējumiem par pelnu dienu: pelnu dienā jāpiekar citiem kulītes ar pelniem, savukārt tam, kuram kāds kulīti piekāris, pienākums Lieldienās kārējam uzdāvināt olu.
attēlā - kristīgais garīdznieks uzvelk pelnu krustus uz ASV Jūras Karaspēkā dienējošo pierēm Pelnu dienas svinīgā pasākuma laikā.
