Fovisms (фовизм, fovism) franču: les fauves

- klasiskā modernisma agrākais virziens, nosaukums cēlies no franču vārda fauves, plēsoņas. Šādi 1905.gadā franču kritiķi nosauca Rudens salonā izstādīto darbu autorus. Tiem bija raksturīga tiešāka un spilgtāka krāsu izteiksme, vienkāršāka, izjustāka un iedarbīgāka glezniecība. Pastāv uzskats, ka fovistus ietekmēja postimpresionisti Van Gogs un Gogēns, kuri savās gleznās deva priekšroku nevis maigi dabiskajam, bet subjektīvi sakāpinātajam intensīvajam kolorītam. Jāpezīmē, ka paši "fovisti" sevi par tādiem nekad nav atzinuši. Pazīstamākais fovisma mākslinieks Anrī Matiss (viņa krāsaino litogrāfiju izstāde notika Rīgā 2005.gadā), pats apgalvoja, ka viņš gleznojot nevis sievietes, bet gleznas, un tālab modeļa deguns varot būt pat zaļš.
Raksturojot fovistiskās parādības latviešu glezniecībā, kā izteiksmīgākās parasti piesauc dažus Ģederta Eliasa darbus, kas gleznoti ap 1916. gadu vai nedaudz vēlāk un kam patiešām ir daudzas hrestomātiskiem "vizuāliem simboliem" nepieciešamās pazīmes: ikonogrāfijā, kompozīcijā, kolorītā. Savukārt, lielākā fovismam veltītā izstāde Rīgā notika 2007. gada martā LNMM Baltajā zālē. Pēc mākslas zinātnieces D.Lembergas iniciatīvas vēlāk tika izdots albūms ”Fovisma atskaņas: Latviešu glezniecība 1910 -1980”.