ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Festons, modelētā vītne (фестон, festoon)

- dekoratīvs elements, kurā attēlota galos iekārta ziedu un lapu vītne. Izcelšanās saistīta ar dabīgo ziedu vītnēm, kuras senatnē izmantoja svētkos, izrotājot ieejas durvis. Antīkajā pasaulē festoni bija altāru, frīžu un paneļu rotājums. Mezgli, kuros tika sasieta vītne, varēja tāpat būt īpaši dekoratīvi. Festonu izmantošana bija saistīta ar pilsētu ielu dekorēšanu, vēlāk tos pielietoja glezniecībā un skulptūrā. Šis dekoratīvais elements plaši izmantots neoklasicisma un jūgendstila namu fasāžu ārējā apdarē (no dažādiem celtniecības apdares materiāliem), dekoratīvajā mākslā, keramikā un arī juvelieru darbos. Ar festoniem rotāja arī gleznu rāmjus, bet sievietes, sākot ar rokoko laikmetu, izmantojušas festonus gan tērpu dekorēšanai, gan cepurēm, saulessargiem, somiņām.
Festonu izmantošana Rīgas arhitektūrā saistīta ar historicisma un jūgendstila ēkām. Pašas vītnes lapas mēdz būt gan stilizētas, gan ozola vai laura lapas atgādinošas. Ir sastopamas gan atsevišķās vītnes, gan vairāku vītņu kombinācija.

1. attēlā - festons XVIII gs. teātra fasādē ar lauru vainagu vidū Amjenas Gājēju ielā, Francija.

2. attēlā - festons virs durvju portāla, Valdemāra ielā, Rīga.