Elkdievība, elks (идолопоклонство, идол, idolatrous worship, idol)

- Ar vārdu elkdievība apzīmē kāda objekta (dievības, dzīvnieka, priekšmeta vai tā attēla) pielūgšanu, ieskaitot ziedojumus un solījumus. Monoteistiskajās reliģijās elkdievība tiek apkarota un mūsu apziņā saistīta ar pirmskristietības laikiem. Materiālo priekšmetu, kas iemieso vai aizvieto dievību, sauc par elku. Kopš senatnes tiek veidotas elku statujas un statuetes, kā arī tiek pielūgti ar elku saistītie priekšmeti- koki un dzīvnieki. Dažreiz pati dievība kļūst par netveramu pielūgsmes objektu. Ja līdz XX gadsimtam par elkiem kļuva valdnieki, politiķi, rakstnieki un mākslinieki, vēlāk tiem pievienojās un pat aizēnoja aktieri, foto modeļi, sportisti un pop-zvaigznes. Mūsdienu elki tiek iecelti bruņinieku kārtā, viņiem veltī "zvaigžņu alejas", un lielvalstu galvas uzņem šos elkus savās rezidencēs.
Senatnē Latvijas teritorijā par elkiem tika uzskatīti svētkoki, svētbirzes, svētavoti un svētakmeņi. Mūsdienās, tāpat kā citur, elkdievību daži saista ar māņticību un dievturiem, citi, savukārt, runā par lietu un zīmolu elkdievības laikmetu. Par elkiem mūsdienu Latvijā tāpat kļūst slavenības, starp kurām goda vietā ir sportisti. tādi, kā mūsu kamaniņu braucēji, futbolisti un hokejisti, it īpaši tie, kuri. kā Sandis Ozoliņš, spēlējuši NHL līgā. Latvijā dažādu partiju politiķi vēlēšanu sarakstos iesaista slavenus sportistus un aktierus, kuru vārdi pievilina potenciālās vēlētāju balsis. Salīdzinājumam – I Republikas Saeimā šādu pārstāvju nav bijis vispār.