Edikts (эдикт, edict)

- augstākās varas rīkojums, paziņojums, pavēle, kas garantē mazākumam (kādas konfesijas pārstāvjiem) zināmas tiesības vai gluži otrādi, paziņo kādu esam ārpus likuma. Vēsturē pazīstamākais ir Nantes edikts par ticības brīvību hugenotiem (1590.gads), ko izdevis Francijas karalis Henrijs IV. Savukārt Vormsas edikts, ko 1521.gadā proklamējis Svētās Romas imperators Kārlis V, pasludinājis ārpus likuma Mārtiņu Luteru, aizliegdams arī Lutera rakstu lasīšanu un pārpublicēšanu; pat to atrašanās īpašumā kļuva par noziegumu. Līdz ar to edikts pieļāva Lutera nogalināšanu bez jebkāda tiesas procesa. Par vēl vienu vēsturē ievērojamu ediktu kļuva 1629. gadā cita Svētās Romas imperatora, šoreiz Ferdinanda II rīkojums, tā saucamais Restitūcijas edikts, ar ko tika mēģināts atgūt katoļu baznīcai tās īpašumus, kuri tika atsavināti atbilstoši Ausburgas miera (1559.g) noteikumiem. Ediktu izsludināšana bija svinīgs pasākums, ko valdnieki centušies iemūžināt, pasūtot tā laika pazīstamajiem māksliniekiem attiecīgās gleznas. Savukārt, gleznotājam tas devis lielisku iespēju vienlaikus iegūt gan pienācīgu atalgojumu un popularitāti, gan realizēt savas ieceres.