ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Cunfte (цех, craft, corporation, guild)

- viduslaikos pilsētas amatnieku korporācija, apvienība; cunftē apvienojās viena aroda strādājošie amatnieki, bet tās darbību regulēja šrāgas - statūti, kurus apstiprināja konkrētās pilsētas rāte. Tās saturēja meistara tiesību iegūšanas kārtību, sanāksmju un dzīru noteikumus, savstarpējās konkurences ierobežojumus, zeļļu līgšanas un atalgošanas noteikumus, kā arī vispārīgus noteikumus par dalībnieku un to ģimenes locekļu dzīvesveidu un uzvedību, pienākumiem un tiesībām. Acīmredzot sākotnēji tā bijusi mutvārdu tradīcija, kas galu galā tika fiksēta rakstiski. Šrāgas glabājās cunftu amata lādēs, pierakstītas uz pergamenta. Robeža starp ģildēm, kurās apvienojās tirgoņi un cunftēm, kur pārsvarā apvienojās amatnieki, Ziemeļeiropā nebija stingri izteikta. Tā, amatnieki, kas nodarbojās arī ar savas preces realizāciju, varēja būt ģildes locekļi. Cunftes pastāvēja pietiekami ilgi arī līdzās manufaktūrām, jo tās nosprauda pietiekami augstas prasības saviem dalībniekiem. Tiem bija jāiziet smags ceļš no mācekļa uz zelli, jo tikai caur augstu kvalifikāciju viņi varēja kļūt par meistariem un pilntiesīgiem cunftes locekļiem. Gadījumā, kad arods netika uzskatīts par pietiekami prestižu, apvienību sauca par brālību.
Livonijas teritorijā latviešu izcelsmes meistari bija tiesībās ierobežoti un apvienojās brālībās, bet vācu amatnieki – cunftēs. Pirmā zināmā cunfte Vecrīgā bija zeltkaļu cunfte, kuras šrāgas tika apstiprinātas 1360. gadā, kaut daudz agrāk (1280. gadā) minēta arī ādmiņu un kurpnieku cunfte. Rīgā cunftes pastāvēja no 13. līdz 20. gadsimtam un vairums no tām bija apvienotas Mazās ģildes sastāvā. Katras cunftes kase glabājās speciālā lādē un par to atbilbīgs bija vēlēts amata vecākais (aldermanis). Sākotnēji par mācekļiem Rīgas cunftēs drīkstēja piereģistrēt vienīgi brīvus (t.i. brīvā kārtā dzimušus) vīrus, kas dzimuši likumīgā laulībā un runāja vācu valodā, tomēr izņēmuma kārtā no 16. gadsimta cunftēs uzņēma arī zviedrus, poļus, latviešus, līvus, igauņus un citu tautību piederīgos. Mācekļi zeļļa diplomu ieguva pēc vismaz trīs gadu darba meistara darbnīcā, un viņi varēja iestāties cunftes zeļļu biedrībā. Amatnieku cunftēm līdzīgas šrāgas saņēma arī tirdzniecības palīgamatu brālības (Rīgā pirmā zināmā ir 1386. gada alusnesēju brālības šrāga). Senākā saglabājusies šrāgu grāmata Rīgā ir no XV gs. un glabājas Rīgas rātes arhīvā.

1. attēlā - diska centrālā daļa ar Ravensburgas pilsētas cunfšu uzskaitījumu, 1754.g., pilsētas vēstures muzejs.

2. attēlā - virvju vijēju cunftes lāde, 1697.g., Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs.