ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Aizsargzīmes (оберег, protection signs)

- uz akmeņiem un citiem dabiskiem materiāliem veidotās zīmes virs vai uz durvīm, tās tāpat varēja vilkt arī ar ugunskura ogli. 1. atttēlā redzamos simbolus kādreiz lietoja ziemeļvalstu karotāji (vikingi), bet mūsdienās šīs zīmes labprāt izmanto seno ticējumu Asatru cienītāji. Tāpat sievietes joprojām labprāt izmanto dažādus piekariņus ar Austrumzemju tumšizilajiem akmentiņiem, kuriem arī piemītot aizsargspējas.
Latvijā starp izplatītām aizsargzīmēm bija Lietuvēna krusti (pasargāt no Nelabā) un ugunskrusti (pasargāt no ugunsgrēka). Par spēcīgākām tika uzskatītas Ūsiņa zīme un Māras krusts, ko parasti uzvilka uz cepjamās maizes pirms likšanas krāsnī. Māra bija latviešu folklorā atbildīgā par likteni, kā arī zemes un dabas spēkiem, un tās uzvilktās aizsargzīmes, atbilstoši ticējumiem, deva pamatīgumu un drošību. Mūsdienās uz ēku durvīm dažviet sastopama Kristīgā aizsargzīme K+M+B, kas nozīmē "Trīs ķēniņi Kaspars, Melhiors un Baltasars", pievienojot AD (Mūsu Kunga) attiecīgo gadu. Zīme esot jāuzvelk 6.janvārī, dienā, kad kad augšminētie Austrumu valdnieki bija ieradušies Bētlemē ar veltēm jaundzimušajam Kristum, Zvaigznes vadīti.

1. attēlā - Godbijības rats - seno vikingu aizsargzīme, domāta neuzvaramībai

2. attēlā - Māras krusts, no Mārtiņa koku fabrikas, 2014.gada Rīgas dienu gadatirgū.