ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Bizantijas arhitektūra (архитектура Византии, Byzantine architecture)

- Bizantijas impērijas arhitektūra, kas turpināja Senās Romas tradīcijas stilistiski un tehnoloģiski, papildinot tās ar Austrumu tradīcijām un sakrālajās celtnēs izmantojot grieķu krusta plānojumu. Celtnes kļuva sarežģītākas, līdzās akmeņiem izmantoja mālus un ķieģeļus, koka grebumus aizvietoja ar krāšņām un košām mozaikām, alabastra aizvirtņi mīkstināja krītošo gaismu. Bizantijas arhitektūra spēcīgi ietekmēja Krievijas, citu pareizticīgo zemju un vairāku Itālijas pilsētu (Venēcijas, Padovas) sakrālo celtņu arhitektūru. Tā, Svētā Antonija bazilika Padovā, kura nedaudz atgādina slaveno Sv. Marka katedrāli Venēcijā, ar savām vairākām apsīdām un pussfēriskajiem kupoliem, ir visai tuvu Bizantijas arhitektūras kanonam.
Īstenā bizantiešu stilā celto dievnamu Latvijā nav, jo attiecīgajā laika posmā te valdīja Rietumeiropas celtniecības tradīciju stili - romāņu, vēlāk gotika. Toties mums ir vairākas krievu- bizantiešu stilā (vai, pareizāk sakot, neobizantiešu stilā) būvētās sakrālās ēkas, starp kurām atzīmējama Svētās Trijādības katedrāle (celta pēc viena no spilgtākajiem arhitektiem - modernistiem K. Pēkšēna projekta) Rīgā, Kr. Barona ielā. Vēl iespaidīgāka un visiem labi pazīstama ir eklektisma periodam raksturīgā neobizantiešu stilā būvētā Kristus Piedzimšanas katedrāle, kas kļuva par pirmo Rīgas Esplānādes laukumā uzbūvēto celtni. Katedrāles būvapjomu vainago pieci kupoli (sākotnēji bija ar zeltītām ribām un krustiem), bet dzelteno ķieģeļu sienas ieklātas ar horizontālām sarkanbrūnu plāksnīšu joslām. Katedrāles celtniecība bija ieilgusi pēc tam, kad, pateicoties imperatora Aleksandra II dāvinātiem 12 zvaniem, tā bija jāpapildina ar zvanu torni. Katedrāle piedzīvojusi dažādus periodus - PSRS laikā tai nozāģēti krusti un ierīkots Planetārijs. Pēc Neatkarības atjaunošanas Katedrāle pakāpeniski atguvusi zaudēto, bet pēdējos gados tas kupoli pat tiek zeltīti pilnībā, kas sākotnējā arhitekta Roberta Pflūga projektā nav bijis.

1. attēlā - Svētā Antonija bazilika Padovā, XIV-XV gs.

2. attēlā - Kristus Piedzimšanas katedrāle, R. Pflūga projekts, 1876.-1884.g, Brīvības bulvāris, Rīga.