ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Birokrātija (бюрократия, bureaucracy) franču: bureau un grieķu: κράτος

- ierēdņu īstenotās pārvaldes sistēma, vara, kas balstās uz iespējām piekļūt svarīgai informācijai un naudas plūsmām valstī un reizē ir valsts pastāvēšanas nepieciešamais komponents, ar kura funkcionēšanu pieņemts būt neapmierinātiem. “Gigantisks mehānisms, ko vada sīki cilvēki”. Starp birokrātiem var būt gan ministri, gan sīki klerki. Būtisks birokrāta darbs kopš sendienām ir saistīts ar nodokļu iekasēšanu. Tēlotajā mākslā birokrāti parādās gan parādes portretos, gan literatūrā, gan kalpo par apcelšanas objektu pantiņos un karikatūrās - par spīti tam, ka bez birokrātijas mūsdienu sabiedrības funkcionēšana nav iespējama. Līdz ar to slaveno birokrātu - valstsvīru tēli veido daļu no cilvēces kultūras mantojuma, bet dehumanizācija, kas pavada birokratizāciju, aprakstīta rakstnieka Franca Kafkas slavenajā "Procesā".
Mūsdienu Latvijas (un arī citu ES valstu) problēmas būtība ir tā, ka ierēdņu skaits strauji aug, bet to funkcijas sabiedrības vairākumam nav skaidras. Turklāt mūsu birokrātijai piemīt dabiskā tieksme nepārtraukti radīt jaunus amatus, kuru lietderīgums bieži vien ir apšaubāms un saistīts ar partiju interesēm. Birokrātija kā izsmiekla objekts bieži parādās Gata Šļūkas karikatūrās un Lato Lapsas indīgajās publikācijās portālos.

1. attēlā - Kī Jungs "Studentu konkurss par birokrāta amata ieņemšanu Ķīnas impērijā", 1540.g.

2. attēlā - Pīters Brēgels Jaunākais "Nodokļu iekasēšana", 1640.g., Dienvidkarolīnas Mākslas muzejs, Losandželosa.