ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Indriķa Livonijas hronika (Хроника Генриха Латыша, Chronicle of Henry of Livonia)

- Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots, senākā zināmā Latvijas teritorijā sarakstītā (latīņu valodā) hronika, kas pieder pie krusta karu literatūras un aptver laika posmu no bīskapa Meinharta līdz bīskapa Alberta laikiem (aptuveni no 1180. gada līdz 1227. gadam). Iespējamais sacerēšanas laiks 1224./26. gads ar pielikumu, kas uzrakstīts vēlāk, 1227. gada februārī. Par autoru uzskata katoļu priesteri Latviešu Indriķi, bet tas nebūt nepierāda viņa patieso izcelšanos, par ko turpina strīdēties mūsdienu zinātnieki.
Pirmais hronikas tulkojums latviski iznāca 1936. gadā, bet pilns teksts – 1993. gadā paralēli latīņu tekstam un papildināts ar vērtīgiem Ē. Mugurēviča komentāriem. Lasot Livonijas Indriķa hroniku, var uzzināt, ka 1198. gadā pie Kubes kalna (apmēram vietā, kur mūsdienās atrodas Latvijas Mākslas akadēmija) notikusi krustnešu un lībiešu kauja, kurā krita otrais Rīgas bīskaps Bertolds: “Lībieši bēg; bīskaps zirga ātruma dēļ, kuru viņš slikti vadīja, tika iejaukts bēgošajos. Divi lībieši viņu satver, trešais, vārdā Imauts, ar šķēpu no muguras caurdur, citi saplosa viņu locekli pa loceklim” (II: 6).

1. attēlā - Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa.

2. attēlā - Aleksandrs Stankevičs "Indriķa hronika", 2012.g.