ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Apaļloka stils (стиль круглых арок, round arch style)

- viens no savdabīgākajiem eklektisma mākslinieciski formālajiem paveidiem, kurā vienotā mākslinieciskā sistēmā saauga gan no Bizantijas arhitektūras, gan romānikas, gan renesanses formālās valodas patapināti elementi. Šo stilu zināmā mērā radīja Vācijas arhitekti XIX gadsimta vidū kā reakciju uz neogotiku. Stila mērķis bija sasniegt "cēlo vienkāršību un neoklasicisma varenību". Tas, savukārt, pavēra ceļu industriālo tieksmju attīstībai un pat virzījās uz vācu nacionālismu, jo beidzot tika radīts "īsteni vāciskais" arhitektūras stils, kad virs logiem tiek veidotas dekoratīvas pārsedzes ("uzacis") ar robojumu zem dzegām. Savdabīga detaļa - šāda apaļloka "Vācu nacionālajā stilā" stilā tika uzceltas vairākas Vācijas sinagogas...
Latvijas variantā šis stils daudz lielākā mērā tika ietekmēts arī no Krievijas sakrālās arhitektūras tradīcijām. Secīgi, kompozīcijai, kurā dominē apļloka arkām pārsegto logailu ritms, kopumā bija neoromānikas raksturs, bet dzelteno ķieģeļu virsmā iestrādātās gleznainās, tumši violeto glazēto ķieģeļu joslas ir no bizantiešu arhitektūras patapināts arhitektoniskās apdares paņēmiens. Šo stilu labprāt izmantoja vācbaltietis Daniels Felsko, būdams Rīgas pilsētas pirmais arhitekts, piemēram, atjaunojot Rīgas rāts ēku un būvējot vairākas mācību iestādes, tai skaitā reālskolu Valdemāra ielā un pašreizējās Valsts I ģimnāzijas ēku Raiņa bulvārī.

1. attēlā - fragments no Bavārijas Valsts bibliotēkas fasādes restaurācijas laikā, arhitekts Fr. fon Gertners, 1831.-1832.g.

2. attēlā - Rīgas valsts 2. ģimnāzija, arhitekts J.D.Felsko, celta 1876.-1879.g.