ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Trīs grācijas (три грации, хариты, three graces, charites)

- grieķu mitoloģijā sauktas gan par grācijām, gan par harītām, viņas ir tā saucamās "zemākā ranga dievietes", skaistuma, maiguma, burvības un cilvēka radošo spēku, tai skaitā arī auglīguma, iemiesojums. Mēs viņas labāk pazīstam tieši kā grācijas, jo tā viņas godāja romieši. Par grāciju izcelšanos pastāvēja dažādas leģendas. Tās tika uzskatītas par vairāku dievu (ieskaitoit pašu Zevu) un dievību pāru pēcnācējām. Atbilstoši Homēram, kas izcelšanās jautājumu neaplūkoja, grācijas veidoja Afrodītes svītu. Cituviet viņas saistītas ar Seno grieķu pazemes valstību un Elizejas lauku mistērijām. Kaut Grācijas tika atveidotas arī antīkajā pasaulē - gan skulptūrā, gan dzejā, un tās saglabājušās pat Pompejas freskās, plašāk Grācijas pirmais padarīja slavenais Rafaēls, iedvesmojies no antīkās grupas Pikolomīni bibliotēkā Romā. Bet par īpašvārdu Trīs grācijas kļuvušas pateicoties vienai no slavenākajām Sandro Botičelli gleznām "Primavera" vai "Pavasaris", kur triju meiteņu grupa patiesi ir Afrodītes (Venēras) pavadones, un ar savām liegajām kustībām atstāj satiecošu jaunavīgās burvības iespaidu. Vēlāk virkne slaveno gleznotāju un tēlnieku turpināja veidot savas Trīs grācijas, starp kurām izceļas Kanovas un Torvaldsena grupas.
Latvijā trim grācijām arī ir liela piekrišana. Tas ir gan mākslas galerijas, gan mākslas balvas nosaukums, kas atspoguļots logo, gan arī vairākas skulpturālas grupas jūtgendstila māju fasādēs. Turklāt mums pat ir savas Padomju laika "trīs grācijas" - triju kailo meiteņu grupa Bastejkalnā. Vai tās kaut cik līdzinās savām vārda māsām - tas gan ir strīdīgs apgalvojums, bet tēlniece Pārsla Zaļkalne centusies padarīt savas meitenes vismaz graciozas.

1. attēlā - Sandro Botičelli "Primavera" (no kreisās uz labo- Merkūrs, Trīs grācijas, Venēra, Flora, nimfa Klorisa, Zefīrs), 1482.g., Uficci galerija, Florence.

2. attēlā - Pārsla Zaļkalne "Miera deja", XX gs. 70.-tie gadi.