Vecpilsētas laukums (Староместская площадь, Old Town Square)

- Daudzas (bet nebūt ne visas) Viduslaiku Eiropas pilsētas sākotnēji veidojās apkārt laicīgā vai garīgā valdnieka (senjora) mītnei - pilij, cietoksnim, un tas noteicis dažu obligāto plānojuma elementu klātbūtni, proti: baznīca, kur pulcēties dievlūdzējiem; rāts, kur novietojās pilsētas pārvalde - ja tādas līdzdalību senjors atzina, un, beidzot, tirgus laukums, kur notika pilsētnieku dzīves svarīgākās norises, sākot ar gadatirgiem un līdz svētku kopīgajai svinēšanai. Pilsētas auga, nocietinājuma mūri virzījās aizvien tālāk, ieraujot kādreizējās priekšpilsētas, zeme ap tirgus laukumu kļuva aizvien vērtīgāka, sabiedriskās celtnes (rāts, tirgoņu ģildes) - aizvien lepnākas. Un tagad par pilsētas (un pašas provinces vai valsts) kādreizējo bagātību joprojām liecina tās galvenie, kopš sendienām - vai arī kopš ievērojama perioda vēsturē saglabājušies - laukumi. Mūsdienās šie laukumi tiek izmantoti gan tūristu pievilināšanai, gan dažāda veida pilsētas svētku svinēšanai.
Vairākās Latvijas vecpilsētas lepojas ar saviem centrālajiem laukumiem, tai skaitā arī Rīga. Tomēr mūsu skaistie laukumi nav autentiski, jo to pašreizējo izskatu ietekmēja XX gadsimta notikumi. Tā, Rāts laukums papildināts ar Okupācijas muzeja (bijušā Strēlnieku muzeja) ēku, Sarkano strēlnieku pieminekli un XX gadsimta 50.to gadu Tehniskās universitātes korpusu. Savukārt, Doma laukums mūsdienās ir daudz lielāks un plašāks nekā tas bijus I Republikas laikā, jo ir cietis no II Pasaules kara aviācijas uzlidojumiem, turklāt vēsturiski maznozīmīgākas ēkas netika atjaunotas. Rīgas pilsētas svētku centrālie pasākumi vienmēr saistīti ar šo laukumu.