Industriālā sabiedrība (индустриальное общество, industrial society)

- ir sabiedrības modelis, kura pamatā ir zinātniski tehniskā revolūcija ar tehnisko jaunievedumu plašu izmantošanu razošanā un pārvaldē. Šādā modelī strauju mainās sociālās sakarsmes un uzvedības formas, mazinās aristokrātijas un baznīcas loma, priekšplānā izvirzās rūpnieki un finansisti, racionālā domāšana ņem virsroku pār ideāliem plāniem. Uz šo modeli Eiropas un Ziemeļamerikas sabiedrība pakāpeniski pārgāja pēc XVIII gadsimta industriālās revolūcijas. Par šīs sabiedrības simbolu kļuva rūpnīca un vēlāk arī šķiru cīņa, jo par spīti tam, ka zināmā mērā samazinājās plaisa starp augstmaņiem un tautu, jaunbagātnieku vara un tikumi izraisīja tautas naidu un neapmierinātību. Jāatzīmē, ka hierarhisko statusu sistēmu nomainījusi savstarpējo līgumu sistēma, paaugstināja prasību pēc stingru likumu izveides un rezultātā noveda pat pie sociālās valsts. Šīs valsts esību izsauca augšu bailes no bēdīgā XX gadsimta sociālo revolūciju pieredzes un veselīgais saprāts. Industriālās sabiedrības laikā daudzkārt pieauga tautas līdzdalība valsts pārvaldē.
Rīgas Valsts 2. ģimnāzija kādreiz būvēta kā Rīgas pilsētas reālskola, kuras absolventiem vajadzēja nākotnē kļūt par tehnikas speciālistiem. Līdz ar to viena no divām fasādes statujām papildināta ar tehnikas atribūtiem. Patlaban otrā statuja, kura attēlo sievieti ar meiteni skolnieci, ir apliecinājums tam, ka vēlāk, 1916.gadā zēnu reālskolai pievienota meiteņu skola, kur izdevies realizēt vidējo izglītību latviešu valodā pateicoties "Latviešu izglitības biedrībai".