ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Guļbūve (сруб, log home, corner- joint building)

- celtne, kuras sienas veido cits virs cita līmeniski likti apaļkoki vai šķautņi, kas savienoti pakšos vai statņos. Raksturīga ziemeļvalstīm, kur ir daudz mežu un viegli pieejama koksne. Tā, Skandināvijā un Krievijas ziemeļos pēc guļbūves tipa būvētas ne tikai dzīvojamās ēkas, bet arī baznīcas. Konstrukcija arī iespējama bez metāla stiprinājumiem kā instrumentu izmantojot tikai cirvi. Berlīnes tuvumā kopš XIX gadsimta sākuma pastāv vesela guļbūvju sādža Aļeksandrovka, kurā apmetušies uz dzīvi 1813.-1814. gada karagājienā ievainotie Krievijas zaldāti. Pateicoties vācu kārtībai, šīs mājas joprojām atrodas ļoti labā stāvoklī un vienlaikus ir savdabīgs tūrisma objekts.
Latvijā pirms kristietības praktiski visas celtnes bijušas guļbūves ieskaitot pilskalnu nocietinājumus. Diemžēl koka celtnēm ir visai īss mūžs. Tomēr Latvijā ir iespējams skatīt guļbūvju dažādību Brīvdabas Etnografiskajā muzejā, turklāt tās ir gan dzīvojamās mājas, kūtis, rijas, pirtis un pat krogs. Ilgstoši ierindas latvieša uztverē guļbūve saistījās ar arhaisku dzīves veidu (lauku dzīvi), bet XX gadsimta beigās, vēršoties plašumā idejām par veselīgu dzīves veidu guļbūvju privātmājas piedzīvo uzplaukumu, tiek gan būvētas pilnīgi jaunas un ar visām ērtībām aprīkotas, gan atjaunotas vecās - tādas, kā kapella attēlā.

1. attēlā - XIX gadsimta sākuma dzīvojamā māja Aļeksandrovkas ciematā Potsdamā, Vācija.

2. attēlā - Eleonorvillas muižas kapela (Latgale), 1815.g. no Latvijas Etnografiskā brīvdabas muzeja.