ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Plakāts, plakātmāksla (плакат, poster)

- plakāts un plakātmāksla ir cieši saistīti ar afišu attīstību un izplatīšanos, kā arī ar poligrāfijas progresu un lielu cilvēku masu iesaistīšanu sabiedriski politiskajā dzīvē. Atšķirībā no afišas pirmsākumiem, plakāts sākotnēji bija domāts daudz plašākam skatītāju lokam un zināmā mērā vienkāršotai gaumei. Plakātmākslas attīstība sakrīt ar autoritāro režīmu uzvarošo gājienu Eiropā XX gadsimta 30.-tajos gados, bet tas netraucē vairākiem izciliem māksliniekiem, tai skaitā arī latviešiem, apliecināt sevi plakātos.
Pirmās Republikas plakāti atbilda jaunās valsts problemātikai un notikumiem, turklāt pārsvarā tika ieturēti nacionālajā garā ar atribūtikas klātbūtni- ozollapām, tautu meitām, lauku dzīves jaukumiem un zemnieku tikumu izcelšanu, tomēr paralēli pastāvēja arī skarbāks "strādnieku plakāts". Tas zināmā mērā līdzinājās plakātiem, kas tika iespiesti PSRS un Vācijā. Mūsdienu plakātu māksla plaši izmanto jaunās tehnoloģijas un par to māksliniecisko vērtību spriest ir pagrūti, jo plakāts ir preces veiksmīgas pārdošanas elements.

1. attēlā - vācu propagandas plakāts 1921.gada plebiscītam, teksts: "Mājas lūgšana: Augšsilēzija paliec vāciska".

2. attēlā - Gustavs Klucis "Sociālistiskās celtniecības frontē", 1927.-1928.g.