- horizontāla vaļēja vai segta plakana celtnes piebūve; dažreiz tiek būvēta uz mājas horizontālā jumta. Dienvidu zemēs pilsētnieki pārvērš par terasēm zemos balkonus, radot dārzus pilsētas vidū dažādos līmeņos. Ģeoloģijā par terasi mēdz saukt arī horizontālas vai nedaudz slīpas upju krastu un kalnu nogāzes. Tāpat terase var būt celtnes turpinājums dārza vai parka izskatā. Nelielu terasi ar pakāpieniem un ieejas platformu sauc par lieveni. Latvijā terases sāka izplatīties reizē ar Jūrmalas un Mežparka apbūvi kā zināms pārticības simbols, un tās ir visai daudzveidīgas. Terases, kuras veidotas kā greznas ēkas turpinājums, ir satopamas vairākos villu un sabiedrisko celtņu ansambļos. Dažas ir visai plašas, citas drīzāk atgādina apzaļumotu balkonu. Vārds kā tāds tiek izmantots arī restorānu un kafejnīcu nosaukumos. Tā, Rīgas augstākā vasaras Terase - grilbārs ar skatu uz Vecrīgas panorāmu, atrodas uz Ķīpsalā esošās viesnīcas desmitā stāva.
1. attēlā - terase uz dzīvojamās ēkas apakšstāva piebūves jumta, Barselona.
2. attēlā - terase uz savrupmājas Baložu ielā 35, Rīgā, būvēta 1929.g., atjaunota XX gadsimta beigās.
