Audekls (полотно, canvas)

- gleznas pamatne, uz kuras parasti glezno ar eļļas krāsām. Gleznošanai audeklu nostiprina rāmī. Arī pati glezna tēlainā valodā; izstādēs eksponē mākslinieku audeklus. Parasti pamatni veido no pietiekami bieza un rupja auduma, kas der buru, telšu vai mugursomu darināšanai, proti, tādiem izstrādājumiem, kuriem nepieciešams izturīgums. Pamatnes faktūra pastiprina gleznojuma telpiskumu. Audekls aizvietoja gleznotājiem koka paneļus, it sevišķi gleznojot ar eļļas krāsām. Viena no senākajām saglabājusies glezna uz audekla ir franču meistara madonna ar eņģeļiem, gleznota ap 1410.gadu, kas glabājas Berlīnes Mākslas galerijā. Tomēr, līdz XVI gadsimta vidum koka paneļi saglabāja savu vietu, kamēr tos izspieda Venēcijas buru meistaru austie audekli, kas izcēlās ar augstu kvalitāti.
latviešu profesionālie mākslinieki sākuši izmantot audeklu, pārlecot pāri koka dēļu pamatnei, ko izmantoja tikai amatieri. Audekls kā tāds kļuvis par sižetu kādai Ausekļa Baušķenieka ironiskajai gleznai, kur kailais modelis kāpj laukā no audekla, pārbiedēdams saģērbto mākslinieku. Toties Rozentāla modeis - firstiene Līvena, kādreizējā Mežotnes pils īpašniece, no sava audekla nekāpj, stingri sēdēdama krēslā.