ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Ķerubs (херувимчик, путти, cherub, putto)

- eņģelis jūdaismā un kristietībā, kopā ar serafīmiem pieder pie augstākās pakāpes Dieva valstības eņģeļu hierarhijā. Kristīgajā mākslā ir divi ķerubu tipi, no tiem tetramorfiem var būt pat divas vai četras galvas. Tomēr tēlotajā mākslā kopš Renesanses laikiem ķerubus attēlo kā draiskus tuklus puišeļus ar (vai bez) spārniem. Klasiskās gleznas kā arī plafoni bieži tiek papildināti ar dažādiem apaļīgiem ķerubiem, kurus sauc arī par putti.
Par to, kas ir ķerubs, notiek pārrunas gan Latvijas baznīcu oficiālajos portālos, gan speciālajās (no angļu valodas pārņemtajās) vietnēs, bet tās spēj tikai radīt jautātāju galvās zināmu haosu. Mākslas jomā - kādreizējie jaukie ķerubu mazuļi katoļu baznīcu gleznojumos gandrīz visi gājuši bojā Reformācijas laikmetā - reizē ar krāsainajām vitrāžām. Bet tie, kurus ir iespējams redzēt, apdzīvo sienu un griestu gleznojumus (un slulptūras veidojumus) Rundālē un Mežotnē.

1. attēlā - Nikolā Pussēns 'Ķerubi", starp 1625.-1630.g.

2. attēlā - divi ķerubi (bez spārniem) uz durvju apmales Rundāles pilī.