ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Nacionālā atmoda (национальное пробуждение, national awakening)

- process, kas sācies Eiropā Lielās Franču revolūcijas rezultātā, kad tautas pakāpeniski sāk apzināties savu lomu vēstures gaitā un meklē kopības pazīmes, bieži vien senatnē. Par kustības aizsācējiem kļuva Vācijas dažādu valstiņu garīgais virziens, ko nosauca par Jauno Vāciju. Līdzīgas kustības nedaudz vēlāk, jau pēc 1848.gada revolūcijas, parādās Itālijā, Čehijā, Baltijā un vairākās citās Austro-Ungārijas un Krievijas impērijas daļās, tai skaitā arī pašu krievu vidū, zem nosaukuma slavofīli. Jāatzīmē, ka sākotnēji slavofīli atbalstīja arī citu tautu nacionālās kultūras attīstību impērijas ietvaros. Vairākas nacionālās atmodas jau XIX gadsimtā beidzās ar neatkarīgās valsts izveidi- Itālijā (1861.g.) un Vācijas apvienošanos 1871. gadā.
Latviešu tautas neatkarības kustība dalāma vairākos posmos: Pirmā Atmoda – jaunlatviešu darbība; Otrā Atmoda, ko saista ar Pirmās republikas idejiskiem pamatiem un darbību ; Trešā Atmoda, kas sākās XX gadsimta 80.to gadu beigās paralēli “Pārbūvei” Padomju Savienībā. Tolaik pastāvēja arī laikraksts "Atmoda", kas iznāca ilgstoši ar pilnīgi vienādu saturu abās valodās- gan latviešu, gan krievu. Jaunlatviešu vidū bija gan tautsaimnieks Kr.Valdemārs, gan mākslinieki, mūziķi un valodnieki brāļi Alunāni, gan dainu krājējs Kr.Barons, gan skolotājs A.Kronvalds.

1. attēlā - piemineklis Itālijas nacionālās atmodas cīnītājam Dž.Garibaldi Boloņā.

2. attēlā - Pētera Feldmaņa latviešu nacionālā teātra tēva Ādolfa Alunāna portrets no E.Smiļģa Teātra muzeja kolekcijas.