Apollons (Аполлон, Apollo)

- mākslas aizbildnis sengrieķu un Seno Romiešu (Fēbs) mitoloģijā. Zeva dēls, pār daiļajām mākslām valdošo mūzu aizgādnis, dziedātāju un dzejnieku patrons. Sākotnēji ganāmpulku aizgādnis, pamazām viņš arvien vairāk kļuva par gaismas dievu. Vēlāk viņu sāka uzskatīt par izceļotāju un jaundibināto grieķu koloniju aizstāvi un pēc tam arī par mākslas, dzejas un mūzikas aizgādni. Apollonu pieņemts attēlot kā daiļu jaunekli (parasti kailu) ar lauru vainagu galvā - skaistuma un cēluma etalonu. Apollona dvīņu māsa ir Artemīde (Diāna) un šis pāris nebūt ne vienmēr ir mīļš. Kā visi Olimpa dievi, arī šie ir atriebīgi un pašpārliecināti, tādējādi nežēlīgi apkauj visus nelamīgās Niobes bērnus - arī populārs tēlotās mākslas sižets.
Apollo teātris ar progresīvu ievirzi pastāvēja Rīgā no 1906. līdz 1908. gadam un atradies strādnieku priekšpilsētā Grīziņkalna pakājē Pērnavas ielā (vienlaikus tur bija arī viens no Rīgas iecienītākajiem krogiem). Trupā pārsvarā darbojās pēc 1905. gada revolūcijas sakāves likvidētā Jaunā Latviešu teātra aktieri, tai skaitā arī slavenais Eduards Smiļģis, vēlākā Dailes teātra dibinātājs. Nodibinoties Liepājas teātrim un Rīgas Jaunajam teātrim, “Apollo” bankrotēja. Mūsdienās viens no populārākajiem portāliem arī nes gaismas dieva vārdu - apollo.tvnet.lv.