ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Sakristeja (ризница, sacristy, vestry)

- īpaša telpa vai piebūve baznīcā kulta piederumu, sakramentu trauku un baznīcas dokumentu uzglabāšanai. Parasti sakristeja veido pašas baznīcas iekšējo telpu, turklāt virknē seno baznīcu tā atradusies blakus sānu altārim vai arī aiz centrālā altāra. Vienkāršākās, kā arī modernākajās baznīcās, sakristejas atrodas netālu no ieejas baznīcā, vai baznīcas lievenī. Sakristejās glabājās baznīcu grāmatas, kurās tiek veikti visi svarīgie ieraksti par laulībām un kristībām, tādējādi veidojot svarīgu arhīvu un autentisko datu krātuvi. Turpat varēja arī parakstīties šo notikumu liecinieki - vedēji, kūmas u.c. Gadījumā, kad sakristeja atrodas blakus altārim, mācītāji un palīgi sakristejā pārģērbjas pirms un pēc dievkalpojuma.
Sākotnēji Latvijā ar vārdu "sakristeja" apzīmēja tikai katoļu kulta svētumu glabātuvi, bet kopumā jēdziens tiek attiecināts arī uz luterāņu draudžu kantori vai "priekškambari", kas atrodas ieejas tuvumā. Ja senās Usmas baznīcas sakristeja ir visai vienkārša, tad, savukārt, Limbažu luterāņu baznīcas sakristejas izpētē restaurācijas gaitā atklāts, ka sākotnēji tās griesti bijuši greznoti ar gleznojumiem un dekoratīvām joslām.

1. attēlā - Burgosas katedrāles lielā sakristeja, Spānija.

2. attēlā - Usmas luterāņu baznīcas sakristeja Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, 1704.g.