Roze, rozete arhitektūrā (окно-розетка, rose window)

- centriski komponēts ornamenta elements un vienlaikus gaismas avots stilizēta zieda veidā (parasti ar piecām ziedlapiņām), bet mēdz būt arī vairāk, bieži izvietota simetriski virs sakrālās celtnes ieejas. Tā pirmsākumi meklējami vēl Senās Romas sakrālajās celtnēs, un tur tās sauktas par “Dieva aci”. Rozes izpildījums vitrāžas tehnikā ir raksturīgs baznīcu arhitektūrai, it īpaši Viduslaikos gotikas periodā, un bija bieži sastopams Francijas ziemeļos (slavenajās Amjēnas un Strasbūras katedrālēs). XIX gadsimtā, atdzimstot interesei par gotiku, loga roze (ko dažkārt sauc par Katrīnes rozi), izplatās pa visu pasauli jaunuzceltajās baznīcās un arī dažās laicīgajās neogotikas celtnēs.
Rīgā ir vairākas “loga rozes”, tai skaitā Mākslas akadēmijas ēkas fasādēs. Savukārt, visai īpatnējas formas loga roze redzama virs Vecās Ģertrūdes baznīcas portāla. Klasiskās milzīgās loga rozes Rīgā gājušas bojā Reformācijas laikā, kad tika dauzītas stikla vitrāžas.