ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Aizsargmūris (защитная каменная стена, defensive wall, curtain wall)

- kopš senatnes apdzīvotas vietas nepieciešamais aizsardzības elements. Pirmie mūri bijuši jau Divupē. Romieši apjozuši savas pilsētas ar masīviem akmens mūriem, kurus papildināja aizsargtorņi un vārti, arī viduslaikos pilsētu centrālā daļa bija apjozta ar mūri, veidojot cietoksni. Aizsargmūrus ar šaujāmlūkām un parapetu papildināja vārtu un torņu sistēma, kā arī vaļņi un grāvji. Vairākās Eiropas pilsētās ir saglabājušies pamatīgi aizsargmūru fragmenti, turklāt mūsdienās tie daļēji tiek pārbūvēti un papildināti - piemēram, aizsargmūris Bavārijas pilsētā Ambergā vispār pārvērsts par dzīvojamām mājām ar visām ērtībām.
Viduslaiku Rīgas aizsargmūra paliekas redzamas Jāņa sētā un blakus Pulvertornim, bet pašu mūri nojauca XIX gadsimta otrajā pusē. Par veco mūrējumu liecina sienas neviendabīgums, kur apakšā redzami gan dažāda izmēra akmeņi, gan visāda veida ķieģeļi. Senatnē aizsargmūri Rīgā, tāpat kā citās Viduslaiku pilsētās - cietokšņos, aizvien attālinājās no vēsturiskā centra, jo arī Zviedru vārti kādreiz atradās pilsētas aizsargmūrī, tikai vēlākajā.

1. attēlā - aizsargmūris Veronā ar torni un aizsarggrāvi, XIII-XIV gs.

2. attēlā - atjaunotais pirmais Vecrīgas aizsarmūris Jāņasētā, XIII gs.