ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Evaņģēlijs (Евангелие, Evangel, gospel) grieķu: εὐαγγέλιον

- četras Jaunās Derības grāmatas, kurās aprakstīta Jēzus Kristus dzīve, nāve, augšāmcelšanās un mācība. Ir pazīstami vairāki kanoniskie Evaņģēliji (Marka (Gospel of Matthew), Jāņa, Lūka, Matīsa), kas tiek iekļauti Jaunajā Derībā. Evaņģēliju autorus sauc par evaņģēlistiem un to teksti veido pamatus agrīnajā kristietības literatūrā. Kristietībā četru kanonisko evaņģēliju vērtība ir ļoti augsta, jo tos uzskata par Atklāsmi, kas nākot no Dieva un ir centrāla ticības sistēmā. Eksistē arī nekanoniskie evaņģēliji - Jūdas evaņģēlijs, ko uzskata par apokrifu, un Toma evaņģēlijs, kas atrasts 1945.gadā Ēģiptē, kas satur liecibas par pirmajām kristiešu kopienām un to mutvārdu tradīcijām. Toma evaņģēliju veido 52 raksti, kurus esot veidojis Kristus māceklis Fīlips. Šis nekanoniskais eveņģēlijs piedzīvojis vairākus tulkojumus.
Kanonisko evaņģēliju tulkojumi latviešu valodā saistīti ar Bībeles tulkotāja mācītāja Ernsta Glika vārdu un notikuši XVII gs. beigās. Savukārt, nesen atrastais Toma evaņģēlijs ir iztulkots latviski 2014. gadā. Bet visai apšaubāmais Jūdas evaņģēlijs, kura rokrasts atrasts arī Ēģiptē 1983. gadā un parādījies atklātībā 2001.gadā Šveicē, kļuva tik sensacionāls, ka piedzīvojis tulkojumu latviski jau 2006.gadā.

1. attēlā - Gaudencio Ferrari "Kristus dzīves un ciešanu ainas", 1513.g., freska, Santa Maria delle Grazie baznīca, Itālija.

2. attēlā - Evaņģēlija grāmata latviski vecajā drukā no Kurzemes hercogu bibliotēkas , Rundāle.