ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Elles liesmas (адское пламя, hell fire)

- grēcinieku mūžīgo ciešanu un paša nelabā simbols, ko labprāt attēlo mākslinieki. Elle ir vieta, kurā nonāk grēcinieki un cieš mūžīgās mokas, Sātana valsts. Ellē esotdeviņi loki, kur grēcinieki sakārtoti atbilstoši noziegumu smagumam. Literatūrā ļoti izplatīti teicieni, kuros ietilpst elles tēls: Elles mokas; elles katli; elles pavēlnieks; ceļš uz elli bruģēts labiem nodomiem. Viduslaiku manuskriptā "Hortus deliciarum", kur ir plašs zemes prieku apraksts, ir arī elles liesmām veltītas ilustrācijas. Tas bija brīdinājums jaunajām novicēm, turklāt arī pirmā sievietes sarakstītā "enciklopēdija". Atbolstoši kristietībai, ellē grēcinieki nonāk pē Pastarās Tiesas.
Trimdas latviešu literatūrā (Žurnālā "Jaunā gaita", 1962.gada 35.numurā) publicēts Jāņa Sarmas raksts ar nosaukumu "Elles iemītnieki vai Donkihoti". Tur tiek aplūkots vairāk nekā 100 gadus vecs slavenā krievu fabulu autora stāsts par dzejnieku, kas tiekot ellē sodīts ilgstošai cepināšanai vārgajās, bet mūžīgi degošajās liesmās, jo esot ar savu amorālo dzeju nodarījis cilvēkiem vairāk ļaunuma nekā parastais ceļa laupītājs un slepkava. Dzejnieks turklāt ar saviem darbiem bojājis ne tikai tagadni, bet arī nākotni.

1. attēlā - ilustrācija Herrādas no Landsbergas "Hortus Deliciarum" manuskriptam, apm. 1180.g.

2. attēlā - Luka Sinjorelli "Nolādēto mešana ellē", 1499.-1504.g., San Bričio kapella, Orvjeto katedrālē, Itājija.